Ir pagājis laiks, ir pagājuši notikumi, ir pateikti vārdi, ir noklusēti vārdi. Ir iestājies miers, drīzak labs miers, ir aizgājusi trauksme. Saprāts arī ir savācies, sajūta, ka uzšķirta pilnīgi jauna, balta lapa, pagaidām tukša. Gribās rakstīt, gribās teikt, ir daudz ko teikt un daudz ko raktīt. Jāsaliek lietas secīgi un kārtība un jāuzraksta kas jauns, savas emocijas, savi pārdzīvojumi, savs ES. Varbūt tā būs jauna grāmata, varbūt vecā, bet izdota … savādāka, citāda, cita ?

Kad viens kopīgs beidzas, cits kopīgs sākas. Tas ir cits.