Emocijas un sajūtas. Trakums un miers. Kosmoss un elle. Pēdējais gads ir bijis pilnīgs, ar visu, iepriekšminēto. Ļoti daudz domas un pārdomas, par to kā ir bijis, par to kā ir un par to kā būs. Šis gads noteikti iespiedīsies atmiņā, galvā, sirdī, kā gads ar vienām no lielākajām izmaiņām manā dzīvē. Ir radušies vairāk jautājumi nekā ir atrastas atbildes, ir bijušas situācijas, kas apgriež visu, Tavu pasauli, otrādāk. Tas bijis, ir, riktīgi patīkami un baudāmi, plēsoša sirds sajūta, sāpes liek sajust dzīvību, Tu jūties dzīvs, Tu jūties savādāk, Tev beidzot ir interesanti. Nav sajūta, ka Tu vienkārši esi, ir sajūta ka Tu dzīvo. Maksimālas mīlestības sajūtas mijās ar maksimālu nodevības sajūtu, Tu esi pa vidu un saproti, saproti, ka vieglais ceļš man – īsti nav, varbūt ir, bet Tu negribi to iet. Tu gribi iet, skarbo, grūto ceļu. Gribi un arī negribi, Tu vienkārši nezini, nezini kā būtu labāk un pareizāk. Tas padara traku …

Tev liekas, ka Tu zini sevi, Tu domā, ka Tevi pārsteigt būs grūti, bet … tur, tepat, te, ir Viņa, citreiz blakus, ļoti Tuvu, pārsvarā tālāk un neaizsniedzama. Reizēm Jūs kaifojiet kopā, reizēm katrs sevī. Tikai iedomājoties otru, sejā ir smaids, patīkams siltums iekšā. Jums patīk otra kompānija, baudiet to kopā.  Gribās berzēties ar otru, bez apstājas, arī fiziski. Tu otru esi ielaidis iekšā līdz tālākajam nostūrim un otrs Tev arī, laiks paiet, attiecības mainās, bet otrs ir Tevī palicis, pat iespiedies, Tu turpini to baudīt. Gribās vēl, vēl un vēl, kā narkotikas. Situācija un paši, pa reizei uzsit pa bremzēm, piebremzē, citreiz uzceļ sienu viens no otra, pēc laika patika vienam pret otru liek sienai iet apkārt, viņa paliek, bet Tu viņai apej apkārt, pievilkšanās ir spēcīgāka par ierobežojumiem, abi izaicina viens otru, ar patiku un ar ierobežojumiem, abi neapstājas, abi pavelk viens otru, pievelk viens otru, joprojām izbauda, tracina, ceļ un atgrūž, sāpina un mīl. Abi apiet visu un visus. Pagaidām nav spēks, kas liktu pilnībā apstāties, pat negribas pilnībā apstāties. Mēs esam nonākušu diezgan trakā stāvoklī, tie ir fakti. Kopā itkā nē, bet atsevišķi arī negribās, neziņa, atkal pārdomas, itkā otru varētu atlaist, bet neliekas loģiski, pieturam viens otru, tad tuvāk, tad atkal tālāk, spēlējamies viens ar otru. Tūlīt radīsies sajūta, ka savadāk nemaz nevar. Abi izbaudam to, kas ir. Pieņemam to kas ir, paši viens otram vairāk nedodam, vai arī dodam, bet katrs savādāk, pieskaņojamies viens otram, un atkal ir jauna diena un atkal mēs uzmetam viens otra profilam aci, pasmaidam.

Atgriežoties pie – kopā. Esot blakus, gribas būt kopā, atgriežoties mājās, liekas – varbūt arī nē, būs traki, neiespējami, abiem tā. Iespējams iztrūkst pēdējais grūdiens uz “kopā”, abi tākā gaida kautko, viens no otra, no dzīves, lai kāds pasaka priekšā – kā būtu pareizi. Un neviens nesaka priekšā, abi dzīvo uz iekšējās sajūtas, un patreiz tā katram ir savadāka, sajūta, kā darīt labāk. Negribās sadegt, negribās kļūdīties, negribās riskēt, gribās abiem būt slinkiem, katram savās attiecībās. Kopā būs jāstrādā, ar sevi, ar otru … abi esam slinki, gribās baudīt. Abi esam kaifīgi stulbeņi, kuriem patīk pa vienkāršo, kopā ir pa vienkāršo, bet līdz robežai. Nobeigšu ar – man vajag tikai Tavu iespēju, man vajag, lai Tu man notici un … ļaujies, notici. Tev jānotic sev ar mani vai man ar Tevi, pārējais ir detaļas un darbs. Es zinu kā Tu jūties par šo visu, es atceros Tevis novilktās līnijas, Tavas sajūtas par mani, par mums, es vēl neatmetīšu ar roku .. Tas būtu pārāk vienkārši, ar Tev ir grūtais ceļš, lai vai kā saveidosies tālāk, es to izbaudu, vēl jā, un viss drīzāk arī nākotnē. Tu man patīc, nereāli daudz, man vienalga pārējais, man ir vienalga pilnīgi viss, Tu man patīc ! Nu un protams – Tu esi vienkārši nereālāka morāla izmēra dirsa ! Un tas ir tīiiiiiiiīīīīīīīiiiik forši ! Uzsmaidi sev un man.