Atrast sevi! Ikdienas skriešanā mazliet piebremzēt, ieklausīties sevī. Man, tur, sevī, vēl dzīvo 2 balsis, nu bez manis paša. Kopā 3. Es pats, histēriķis un miers. Skrienot cauri lietām, darbiem, cilvēkiem, sarunām Tu dzirdi un Tu esi tikai Tu. Tās 2 citas balsis ir mierīgas, klusas, nedzirdamas ? Brīdī kad Tu esi apstājies, fiziski un domās, un pārdomā sev ko svarīgu, divi TĀS uzreiz ir klāt. Histērija spēlē pret Tevi, tā saākumā liekas, faktiski tas ir ego kas kliedz, miers runā pretējo, mēģina sagabāt mieru un analizē situāciju. Pa vidu esi Tu pats, galds ar 3 krēsliem, bet seja visiem pie galda ir Tavējā. Nu sēdi Tu tur viens pats, 3 daļās. Tu, ego un sirdsmiers. Visi super svarīgi, gan kopā, gan katrs par sevi. Kopā, jo veido Tevi veselu kā kopumu, bet katrs pats arī pa sevi. Ir bijis ilgāks laiks, kad es nemācēju izdalīt sevi šādā griezumā. Es tagad saprotu, ka būtu bijis vieglāk apzinoties sevi ātrāk, savas daļas, ieklausīties tajās, paklausot tām. To var saukt arī par pašnoteikšanos vai savas identitātes apzināšanos. Pašnoteikšanos 3 virzienos, netikai kopā. Kad pats skaidri apzinies un izdali, kas ir Tavs ego, kas trako un kad trako, kad ir miers ko Tev vajag paklausīt vai atrast un Tu pats, kas satur to visu kopā, plus apstākļi kas ietekmē Jūs visus kopā un atsevišķi. Savas identitātes atrašana… izklausās pēc atrašānās tumsā un meklēšanās pēc sienas, pēc malas, pēc kautkā ar ko Tu vari saprast kur Tu esi un kā no tā tikt ārā. Nē, tas nenozīme, ka savas identitātes meklējumi ir slikti un nepatīkami, tas gan tā var būt, bet ne vienmēr. Identitātes atrašana, es paskaidrošu kas tas ir man, ir savas iekšējās balss atrašana, pieņemšana, uzklausīšana un draudzēšanās ?! Jā, Tu sadraudzējies pats ar sevi. Nevis ej, neklausies un dari, bet Tu apstājies un ieklausies. Sākumā tā bija vienkārši balss, ātri sapratu, tas esmu es pats. Balss un es, tā ir viena persona. Manās interesēs būtu to paklausīt. Laika griezumu man būs grūti identificēt, bet balss sadalījas divās frontēs. Daļa aizgāja un man atskaņoja manu paša ego un daļa balss sāka atskaņot man mieru. Kāpēc ego un miers. Tās ir manas 2 izteiktākās emocijas. Ego mani dzen uz priekšu un miers risina to ko ego ir saplēsis dzenoties. Brīdi atpakaļ es klausījos sevi mazāk un tā bija viena balss, klusāka un ignorētāka. Brīdi kad Tu iekšējai pasaulei iedod vairāk enerģiju sevi parādīt un vairāk ieklausies sevī – balsis paliek skaļākas, tām piemīt arī savi raksturi. Raksturs netikai Tev pašam, bet arī Tavām balsīm, Tavām spēcīgākajām emocijām ir savs raksturs un savas emocijas ?! Skan jocīgi, bet tāda ir sajūta. Kad ego ir mierīgs, tas ir miers un kad miers ir traks tas ir ego. Jā, kad viss kopā esi Tu, bet Tu skaidri vari izdalīt savas spēcīgas sajūtas atsevišķās … balsīs. Es nekad nesajaukšu ego ar mieru, pat tad kad ego ir mierīgs un miers ir traks. Tu skaidri zini kura emocija tā ir. Tās nespēlē pret Tevi, tās ir Tavi draugi. Kopā un arī atsevišķi. Varbūt tās ir manas iedomas, izdomas. Varbūt tas ir tikai manā galvā? Tas noteikti ir tikai manā galvā. Tu un Tavu identitāti, to kāds Tu esi, cik Tu esi, kam Tu esi, kapēc Tu esi … Daļu no jautājumiem var atbildēt tikai citi, draugi, cilvēki blakus. Daļu no jautājumiem Tev jāatbild pašam, jāsajūt, jāizjūt. Identitātes jautājums ne vienmēr ir ekstraverta emocija, darbība vai izdarība. To varētu saukt par subjektīvu pabūšanu ar sevi. Identitāte ir kosmosa izmēra kopums Tevī un tikai maza daļa ir tā ko Tu projicē uz āru, citiem. Es gribu teikt, pēc ilgiem laikiem man patīk vienkārši apsēsties, izvēlēties man svarīgu situāciju, no dzīves un ar sevi par to parunāt, ieklausīties kādus ceļus un risinājumus man piedāvā ego un miers. Man tas ir tikai sākums.