Silts, patīkams laiks, saulīte silti silda. Tu esi epicentrā – lauku puķu pļavā. Tu jūties tur iederīga, jūties tur silti, jūties tā – kā Tev būtu tur jābūt, patīkams vējš iepūš sejā, silta vēsma, izbaudāma, vissaptveroša. Tur esi tikai Tu un lauks, uz brīdi piever acis un sajūti katru puķi sev blakus, katru puķes kātu šupojamies, jūties ļoti labi. Jūties gaidīta šeit, šajā vietā, staigā starp puķēm un ar pirkstu galiem glāsti ziedus, tie ir dažādās krāsās, krāšņi, Tev patīk kā katra krāsa pieskarās Taviem pirkstiem, Tu sajūti krāsu. Tu pasmaidi un apsēdies starp puķēm, Tava galva ir nedaudz augstāk par ziediem, skaties pāri laukam un nevienā virzienā neredzi lauka beigas, Tev patīk tas ko redzi, patīk tas ko un kā Tu jūti, Tu esi mierīga, Tu jūties brīva. Galvā nav domas, tikai sajūtas par to kur un kā Tu esi. Tu atlaidies, starp puķēm, uz muguras. Aizver acis, Tu lido, Tu esi visur un nekur. Sajūties augstu, augstu kautkur, lido apkārt un baudi, krāsas, sajūtas, visu… Tu joprojām esi viena, nav nevienas pašas dvēseles blakus, Tu nedaudz sarauc pieri, nolaidies atpakaļ pļavā, piere joprojām saraukta, acis spītīgas, Tev ir plāns. Tu gribi pļavā dabūt vēl kādu, ar kuru dalīt visu ko redzi, jūti un sajūti. Gribi uzaicināt vēl kādu, Tu saproti, ka Te ir tik skaisti, ka otrs arī to varētu novērtēt, dalīties ar Tevi sajūtās, būt blakus. Tu gribi, lai Tev kāds ir blakus, kāds kas ieraudzīs un sajutīs to pašu ko Tu, visu to pašu, kas nepostīs redzēto, kas izbaudīs un sapratīs, visu kas apkārt. Kas sapratīs kur viņs atrodas. Kas sapratīs kas tas ir. Tev ir nedaudz bail no tā, no tā kā otrs to redzēs. Tu negribi, lai otram šī vieta nepatīk, jo Tev viņa tik ļoti patīk. Tu negribi te neko mainīt, neko. Tu nezini kapēc, bet Tu mīli šo vietu, Tu negribi, lai kādam tā nepatīk, Tev viss te liekas ideāli. Nedaudz pārdzīvo, atkal atladies pļavā, caur puķu kātiem izskrien silts vējš, tieši sejā iespīd saule. Silta, mīļa, patīkama, Tu jūti, ka tā ir tikai TEV, tā ir Tava saule. Tu aizver acis, Tu neēsi droša kuru Tu gribi te uzaicināt, Tu domā, ka zini kuram te patiks, Tu zini un arī nezini, bailes vēl paliek. Tu pasmaidi un nodomā “Pasaukšu, lai redz, viņam varētu patikt”.

Tu atver acis, esi savā siltajā gultā, mājās, smaids no pļavas joprojām ir Tavā sejā. Tu tikko biji sevī, Tu tikko staigāji sevī, Tev ļoti patika tas kur Tu biji un ko Tu redzēji, jā, jo tā biji Tu pati. Tu saproti, ka Tev vēl ir laiks palaiskoties gultā, Tu apgriezies gultā, ieritinies segā, ar aizvērtām acīm smaidot nodomā “Manliekas es zinu kuru ir jāuzaicina, viņam noteikti tur patiks”. Smaidīga aizmiedz, Tev ir plāns.